Saskaņā ar Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAP) datiem globālā jūras līmeņa celšanās temps ir vairāk nekā divkāršojies – no 1,4 milimetriem gadā 20. gadsimta lielākajā daļā līdz 3,6 milimetriem gadā no 2006. līdz 2015. gadam.
Saskaņā ar pētījumiem līdz 2100. gadam visos kontinentos varētu tikt “tieši ietekmēti” līdz pat 250 miljoniem cilvēku, bet vai kāda no valstīm vai pilsētām pazudīs un vai ir iespējams kaut ko darīt, lai novērstu katastrofu?
Mūsdienās Maldivu salas, ko veido 1200 mazu salu un kurās dzīvo aptuveni 540 000 cilvēku, ir valsts, kas atrodas viszemāk virs jūras līmeņa – vidēji aptuveni 1 metru virs jūras līmeņa. Pamatojoties uz šodien pieejamajiem datiem, līdz 2100. gadam Maldivu salas zaudēs aptuveni 77 % savas sauszemes teritorijas.
Tests
Līdzīgā situācijā ir arī Kiribati Republika ar aptuveni 120 000 iedzīvotāju. Patiesībā gandrīz katru no aptuveni 3 miljoniem Klusā okeāna salu iedzīvotāju, visticamāk, nopietni ietekmēs globālā jūras līmeņa celšanās.
Vairākas salas, kas agrāk bija daļa no Zālamana salām, jau ir izzudušas mūsu acu priekšā, un vēl sešas citas piedzīvo nopietnu krasta līnijas lejupslīdi.
Jūras līmeņa izmaiņas visvairāk skars Ķīnu, kur aptuveni 43 miljoni cilvēku šobrīd dzīvo bīs***ās piekrastes zonās. Bangladešā riskam ir pakļauti 32 miljoni cilvēku, kā arī 27 miljoni cilvēku Indijā, kurus tas skars līdz 2100. gadam.
Runājot par lielajām pilsētām, piemēram, Džakarta šobrīd tiek uzskatīta par visstraujāk grimstošo pilsētu pasaulē, un līdz 2050. gadam tās lielākā daļa būs zem ūdens.
Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma datiem līdz 2100. gadam pilnībā zem ūdens varētu būt nogrimusi arī Daka, Bangladešā (22,4 miljoni iedzīvotāju), Lagosa, Nigērijā (15,3 miljoni iedzīvotāju), un Bangkoka, Taizemē (9 miljoni iedzīvotāju).
Pasaules jūras līmeņa celšanās nopietni ietekmēs Amerikas Savienotās Valstis, kur daudzas pilsētas varētu saskarties ar problēmām jau 2050. gadā, kad plašas zemes platības kļūs neapdzīvojamas.
Saskaņā ar NOAA datiem “daudzās vietās ASV piekrastē plūdi tagad ir par 300 līdz 900 % biežāki nekā pirms 50 gadiem”, kas liecina, ka jūras līmenis ir pamatots iemesls bažām.
Neticami kraukšķīgi un garšīgi marinēti gurķi, kas gatavoti plastmasas pudelē
Saskaņā ar Climate Central pētījumu līdz 2050. gadam vissmagāk cietīs Ņujorka, kur aptuveni pusmiljons iedzīvotāju būs pakļauti riskam. Runājot par atsevišķiem štatiem, visvairāk cietīs Florida, kur 36 no 50 ASV pilsētām būs visvairāk pakļautas plūdu riskam.
Bet kā ar Latviju šajā situācijā? Vai mums plūdi arī draud? Noskaidrosim lasot tālāk!
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā